Divdesmit otrā nodarbība
Divdesmit otrā nodarbība – Medību torņi.
Medību torņu būvniecība un uzstādīšana ir saistīta ar rūpīgu darbu, bet torņa konstrukcijas izvēle var būt saistīta ar dažādiem apsvērumiem. Medību torņu ierīkošanā vislabāk maksimāli izmantot dabiskos kokmateriālus. Torņi visbiežāk nodrošina pārredzamību vairākos virzienos, lai medniekam būtu iespēja pamanīt medījamo dzīvnieku.
Medību torņi būtībā ir paredzēti nodrošināt mednieka atrašanos paaugstinājumā. Tas nodrošina teritorijas pārskatāmību.
Stacionārs medību tornis – tornis, kura pārvietošana nav iespējama bez īpašas tehnikas izmantošanas vai konstrukcijas demontāžas. Uzstāda vietā, kurā tas atradīsies ilgstoši. Stacionāru torni var būvēt pat četrus metrus augstus. Svarīgi domāt par torņa kalpošanas laiku.
Pārvietojams medību tornis – tornis, kura pārvietošanai nevajag īpašu tehniku vai izjaukšanu. Šos torņus iespējams salīdzinoši vienkāršāk pārvietot. Parasti šiem torņiem arī kalpošanas laiks ir īsāks nekā stacionārajiem. Pārvietojamie torņi var tikt izgatavoti no metāla.
Stāvtornis podesti ar grīdas augstumu 1,5 -1,8m no zemes, kurus izmanto medībās ar dzinējiem, traucēšanu. Tas ir tornis kurš paredzēts medību drošībai. Medību šaujamieroča radīts šāviens no stāvtorņa visdrīzāk ietrieksies zemē. Arī dzīvnieku pamanīt no šāda torņa ir vieglāk.
Būvējot torņus svarīgi ņemt vērā nosacījumus:
- Vecie torņi jāizjauc, izraujot naglas u.c. metāla elementus, koka daļas sazāģē īsākas par 1m, izkliedē mežaudzē;
- Būvējot augstus torņus jāpievērš īpaša uzmanība to konstrukcijas stabilitātei un drošībai;
- Būvējot medību torņus jāņem vērā ainavas un estētiskie faktori;
- Būvējot un izvietojot medību torņus, jāievēro medību infrastruktūras ierīkošanas nosacījumi, valdošo vēju virzienu, medījamo dzīvnieku barošanās un pārejas vietas;
- Medību torņus vēlams novietot vismaz kādu nedēļu pirms plānotajām medībām, lai dzīvnieki pie tiem pierastu.