Medījamo dzīvnieku postījumi
Tematiskas nodarbības par medījamo dzīvnieku postījumiem.
Medijamie dzīvnieki nereti rada postījumus lauksaimniecibai un mežsaimniecībai. Postījumi tiek radīti dzīvniekiem barojoties. Lielā dzīvnieku populācijas blīvumā ir lielāka iespēja saskarties ar postījumiem.
Nepieciešamība pēc barības dažādām dzīvnieku sugām:
- alnis – 2430 kg barības ziemas periodā;
- staltbriedis – 650 kg barības ziemas periodā;
- stirna – 130 kg barības ziemas periodā.
Medījamie dzīvnieki var nodarīt postījumus lauksaimniecībai un mežsaimniecībai. Tā ir grūti risināma situācija, kas aktuāla arī šodien.
Mednieku pienākums ir reaģēt uz citām tautsaimniecības nozarēm nodarītajiem zaudējumiem.
Ne vienmēr dzīvnieku blīvums ir galvenā problēma.
Bojājumus rada tādi briežveidīgie dzīvnieki kā aļņi, staltbrieži un stirnas. Aļņi posta jaunaudzes un plēš mizu vecākās mežaudzēs. Arī staltbrieži koncentrēti rada postījumus jaunaudzēs. Savukārt stirnas var apkost sev aizsniedzamā augstumā jaunos dzinumus un kociņu galotnes.
Ir divu veidu pasākumi postījumu ierobežošanai – biotehniskie un tiešās aizsardzības pasākumi.
Biotehniskie pasākumi:
- medības postījumu vietās;
- dzīvnieku piebarošana;
- dabiskās barības bāzes uzlabošana.
Tiešā aizsardzība:
- platību iežogošana;
- dažādi repelenti;
- mehāniskie aizsardzības līdzekļi.
Vislabāķ pasāķumus postījumu ierobežošanai ir īstenot kompleksi. Medījot dzīvniekus postījumu ierobežošanai jācenšas nomedīt jaunos dzīvniekus. Veicot piebarošanau japievērš uzmanība dzīvnieku koncentrēšanāš riskam. Lauksaimniecības platības var iežogot ar elektrisko ganu.
Var ierīkot žogus, bet to izmaksas ir ļoti augstas. Lai, piemēram, pasargātu pret staltbriežu bojājumiem platību, žoga augstumam jābūt 2,5 metri.