Otrā nodarbība

Medību tiesību aprite ir svarīga, jo tā organizē medību saimniecību. Mednieka apliecība Latvijā ir tikai aptuveni 23 000 cilvēkiem. Tie ir cilvēki, kuri var medīt tiesību aktos noteiktajā kartībā. Zemju īpašnieki nereti nav mednieki, bet vēlas nodot medību tiesības citai personai, kura būs tiesīga medīt viņu īpašumā. Tas nereti ir saistīts ar meža dzīvnieku radīto postījumu ierobežošanu. Nodot medību tiesības savā īpašumā ir saprotams lēmums.

Civillikumā noteikts – Medību tiesības un šo tiesību izlietošanu nosaka Medību likums.

Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs medību tiesības var nodot citai personai, noslēdzot rakstveida līgumu par medību tiesību nodošanu (medību līgums) zemes vienībā, kurai piešķirts kadastra apzīmējums, vai tās daļā, ja medību līgumā ir precīzi norādītas zemes vienības daļas robežas un tās kartogrāfiski atspoguļotas Latvijas 1992. gada ģeodēzisko koordinātu sistēmā. Medību tiesības vienlaikus var nodot tikai vienai personai.

Medību tiesības — tiesības zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam savā zemes gabalā medīt šajā likumā un medības reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Medību tiesības zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs var izmantot pats vai nodot citai personai;

Medību līgumu slēdz uz termiņu, kas nav īsāks par vienu gadu. Medību līgumā ietver vismaz šādas sastāvdaļas:

• ziņas par personām, kas slēdz līgumu (fiziskai personai – vārds, uzvārds, personas kods, deklarētās dzīvesvietas adrese, juridiskai personai – nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese);
• līguma priekšmetu – medību tiesības konkrētajā zemes vienībā vai tās daļā esošajās medību platībās, norādot zemes vienības kadastra apzīmējumu un īpašuma nosaukumu (izņemot informāciju par akciju sabiedrības “Latvijas Valsts meži” valdījumā un īpašumā esošo zemi);
• līgumslēdzēju pušu tiesības un pienākumus, tai skaitā tiesības un pienākumus savvaļas medījamo dzīvnieku postījumu novēršanai;
• līguma darbības termiņu;
• līguma izbeigšanas (laušanas) un termiņa pagarināšanas nosacījumus.

Medību tiesības medību līgumā norādītajās zemes vienībās vai to daļās medību tiesību lietotājs var izmantot pēc līguma iesniegšanas Valsts meža dienestā un reģistrēšanas medību iecirkņa sastāvā, izņemot gadījumu, ja tiek medīti nelimitētie medījamie dzīvnieki. Medību iecirkņa sastāvā reģistrētie līgumi uzskatāmi par prioritāriem salīdzinājumā ar nereģistrētiem medību līgumiem.

Medību tiesību lietotājs — fiziskā vai juridiskā persona, uz kuras vārda reģistrēts medību iecirknis.

Mednieku organizācijas piedāvā sagatavotus standarta medību tiesību līgumus. Lai jaunaudzēm nodarītos postījumus nākotnē mazinātu, būtiska ir mežsaimnieku un mednieku sadarbība – jāslēdz līgumi. AS “Latvijas valsts meži” administrē vairāk par 900 medību tiesību nomas līgumiem. AS “Latvijas valsts meži” aprēķina medību tiesību nomas maksu atbilstoši LR MK noteikumiem.